18.02.2022 Vizi, vizi Metenīti...

     Mūsu senčiem ar Meteņiem sākās Jaunais gads. Meteņos mēs atvadāmies no ziemas. Un daba spēkojas – kurš kuru: vakar lija lietus un nodzina visu sniega kārtu, taču šodien jau puteņo. Seni ticējumi vēsta, ka šajos svētkos jautri jāpavada laiks – jādanco, jārotaļājas, jātrokšņo, jābrauc ciemos – tas nesot auglību visai dzīvai dabai!

     Šogad bērni arī izzināja Meteņdienas tradīcijas, jautri pavadot laiku ar ķekatniekiem. Katram bija iespēja pacīkstēties ātrumā, veiklībā, atjautībā. Kaza piedāvāja lēkt augstumā, ķerot burkānu, kurš grozījās bērniem virs galvām. Lācis pārbaudīja bērnu spēku, nesot „smagus” maisus, piepildītus ar papīru. Kaķa laukumiņā bērni sacentās veiklībā, cenšoties uzmest riņķīšus uz ķegļiem. Taču Ragana lika jāt uz slotas, pārbaudot bērnu ātrumu. 

     Taču bērni ar nepacietību gaida jautru momentu, kad būs jāprasa Metenim pīrāgi. Tikai jāprasa ilgi un skaļi, jo Metenis mānās, metot bērniem sniega pikas, žagarus un laistot viņus ar ūdeni.